Aizmugure: U.Pūcītis, R.Bērziņš, D.Vodjaņickis, I.Vagars Priekšā: M.Koļesņikovs, J.Brēža, S.Dubovs Ārpus kadra: T.Mincāns
Nu ko, grūtā, ļoti grūtā, cīņā tomēr - uzvara!
Bet par visu no sākuma. Vispirms jau kapēc, Burtnieku Novada kauss, jo Sk Spēks pēdējā laikā dikti negribīgi brauc ārpus Valmieras robežām, izvēlētos uzsvaru likt uz pilsētas čempionātu. Šī ziema bija ar divām monētas pusēm, daudz treniņu, daudz spēļu un pietiekami daudz turnīru. Rezultāti? hmm... nu tādi, daži labi, daži nevisai kā arī vilšanās... Varbūt tieši vilšanās bija iemesls, kaut ko pierdādīt un kaut ko parādīt. Tapēc arī Burtnieku kauss. Šī recepte kad liek mazo turnīru pieredzi pie pieredzes ceļā uz augšu vienreiz jau ir strādājusi tad kapēc neizmantot atkal kad ir nepieciešams piecelties no mini nakdauna?
Ok, doma laba, bet izpildījums?? No nakdauna - nakautā? Pirmā spēle, zaudējums un atlikusī dienas daļa tiek pavadīta ar bēdīgām sejām, jo turnīra formāts nosaka ka lai uzvarētu nepietiek vien pašiem uzvarēt , bet jācer arī uz pretinieka neveiksmi. Galvā pat iešaujas doma, ka varbūt vajadzēja tomēr gaidīt vasaras sezonu, lai reabilitētos! Nākamās spēles tiek aizvadītas pārliecinoši, kas vēl jo vairāk liek justies sagrautiem dēļ paslīdējušās kājas pirmajā spēlē.
Nedēļa pārdomām , vēlme pastiprināt sastāvu , jo arī uz pirmo dienu sastāvs tika nokompletēts pēdējā brīdī, bet nekā, piektdienas pēcpusdiena nes kārtējo pārsteigumu un jau tā caurais sastāvs no pagājušās nedēļas ir kļuvis vēl caurāks, tapēc komandas menedžerim bija jāatver melnākas telfongrāmatas lapas lai izvilktu trumpi.
Kāpjam mašīnā, braucam uz Matīšiem, velkam plinti no krūmiem ārā, spēlejam sev, savam priekam un baudam futbolu. Pirmā spēle pret vietējiem Matīšniekiem, divi vārdi - ļoti grūti, bet Sk Spēks tas izdevās, uzvara! Nākamā spēle pret Eglītes Mežu, mazliet vieglāk kā pirmajā spēlē, uzvara! Tad seko ilgais gaidīšanas laiks, vispirms cerību stariņu parāda Alojas futbolisti , kas nospēlē ar Kvartālu ničā. Bet arī ar to vēl ir par maz. Tālāk nāk spēle starp Kvartālu un Matīšiem. Šī bija ta retā, ja nepat pirmā reize , kad SK Spēks turēja īkšķus par savu vienu no nesamierināmāko pretinieku. Cerību stariņš pārvēršas saulītē, jo Matīši izmanto savas mājas zāles priekšrocības un uzvar Kvartālu. Nu ko, viss vienkārši jauzvar pēdējā spēle un jasvin uzvara turnīrā! Vienkārši, hmmm... pretinieks Alojas komanda kas balstīta uz Staiceles futbola skolas audzēkņime, lieki pieminēt , ka Alojas komanda otrā grupā neatstāja cerību nevienam pretiniekam, tajā skaitā mājniekiem! Spēle protams grūta, taču SK Spēks uzvilka savu "GameFace" un ar dzelžainu gribasSpēku, parādot raksturu , izcīna uzvaru spēlē un turnīrā!
Vai tā ir reabilitēšanās par neveiksmīgo ziemas sezonu? Diezvai, bet garstāvokli un pašapziņu vismaz nedaudz tas pacēla. Protams Burtnieku Novada kauss nav pats prestižākais turnīrs, bet kā saka, "medaļas pēc sūd__m nesmird!" Un atļaujiet uz jautājumu atbildēt ar pretjautājumu! Vai uzvaru svinēsiet??? UN TU VĒL JAUTĀ???
Viss, ziemas sezona beigusies, paliec sveika zāle, līdz rudenim! Tiekamies jau saulitē zem atklātas debess!
Vēl tikai neliels kopsavilkums! Kā jau teicu ziema bija ar divām monētas pusēm, jā, rezultāti mūs nelutināja, pazaudējām čempiona titulu un mazliet augstākā līmenī pievīlām paši savas cerības, dažbrīd kliboja spēle un dažbrīd futbola dzirkstelīte mēdza nodzist, bet kopumā esam auguši, esam sevi uzturējuši formā uzkrājuši nenovērtējamu pieredzi. Vēl esam redzējuši 3 veiksmīgas debijas, vairākas atgriešanās apritē, vairākas atgriešanās sastāvā un veiksmīgu atgriešanos no smagas traumas.Bet pats galvenais esam taču labi pavadījuši laiku spēlējot spēli kura mums tik ļoti patīk. Uzskatīsim ka šī bija melnā svītriņa, jo nav pamata uzskatam, ka nākotne nebūs gaiša!
Uz tikšanos!
7.aprīļa spēles:
SK SPĒKS 8:2 Matīši 1
SK SPĒKS 6:0 FK Vaivīte
SK SPĒKS 10:1 Vilzēni
SK SPĒKS 2:4 Kvartāls
14.aprīļa spēles:
SK SPĒKS 4:2 Matīši *
SK SPĒKS 4:0 Eglītes Mežs *
SK SPĒKS 4:2 Aloja *
* rezultāts iespējams bija mazliet savādāks
Bet par visu no sākuma. Vispirms jau kapēc, Burtnieku Novada kauss, jo Sk Spēks pēdējā laikā dikti negribīgi brauc ārpus Valmieras robežām, izvēlētos uzsvaru likt uz pilsētas čempionātu. Šī ziema bija ar divām monētas pusēm, daudz treniņu, daudz spēļu un pietiekami daudz turnīru. Rezultāti? hmm... nu tādi, daži labi, daži nevisai kā arī vilšanās... Varbūt tieši vilšanās bija iemesls, kaut ko pierdādīt un kaut ko parādīt. Tapēc arī Burtnieku kauss. Šī recepte kad liek mazo turnīru pieredzi pie pieredzes ceļā uz augšu vienreiz jau ir strādājusi tad kapēc neizmantot atkal kad ir nepieciešams piecelties no mini nakdauna?
Ok, doma laba, bet izpildījums?? No nakdauna - nakautā? Pirmā spēle, zaudējums un atlikusī dienas daļa tiek pavadīta ar bēdīgām sejām, jo turnīra formāts nosaka ka lai uzvarētu nepietiek vien pašiem uzvarēt , bet jācer arī uz pretinieka neveiksmi. Galvā pat iešaujas doma, ka varbūt vajadzēja tomēr gaidīt vasaras sezonu, lai reabilitētos! Nākamās spēles tiek aizvadītas pārliecinoši, kas vēl jo vairāk liek justies sagrautiem dēļ paslīdējušās kājas pirmajā spēlē.
Nedēļa pārdomām , vēlme pastiprināt sastāvu , jo arī uz pirmo dienu sastāvs tika nokompletēts pēdējā brīdī, bet nekā, piektdienas pēcpusdiena nes kārtējo pārsteigumu un jau tā caurais sastāvs no pagājušās nedēļas ir kļuvis vēl caurāks, tapēc komandas menedžerim bija jāatver melnākas telfongrāmatas lapas lai izvilktu trumpi.
Kāpjam mašīnā, braucam uz Matīšiem, velkam plinti no krūmiem ārā, spēlejam sev, savam priekam un baudam futbolu. Pirmā spēle pret vietējiem Matīšniekiem, divi vārdi - ļoti grūti, bet Sk Spēks tas izdevās, uzvara! Nākamā spēle pret Eglītes Mežu, mazliet vieglāk kā pirmajā spēlē, uzvara! Tad seko ilgais gaidīšanas laiks, vispirms cerību stariņu parāda Alojas futbolisti , kas nospēlē ar Kvartālu ničā. Bet arī ar to vēl ir par maz. Tālāk nāk spēle starp Kvartālu un Matīšiem. Šī bija ta retā, ja nepat pirmā reize , kad SK Spēks turēja īkšķus par savu vienu no nesamierināmāko pretinieku. Cerību stariņš pārvēršas saulītē, jo Matīši izmanto savas mājas zāles priekšrocības un uzvar Kvartālu. Nu ko, viss vienkārši jauzvar pēdējā spēle un jasvin uzvara turnīrā! Vienkārši, hmmm... pretinieks Alojas komanda kas balstīta uz Staiceles futbola skolas audzēkņime, lieki pieminēt , ka Alojas komanda otrā grupā neatstāja cerību nevienam pretiniekam, tajā skaitā mājniekiem! Spēle protams grūta, taču SK Spēks uzvilka savu "GameFace" un ar dzelžainu gribasSpēku, parādot raksturu , izcīna uzvaru spēlē un turnīrā!
Vai tā ir reabilitēšanās par neveiksmīgo ziemas sezonu? Diezvai, bet garstāvokli un pašapziņu vismaz nedaudz tas pacēla. Protams Burtnieku Novada kauss nav pats prestižākais turnīrs, bet kā saka, "medaļas pēc sūd__m nesmird!" Un atļaujiet uz jautājumu atbildēt ar pretjautājumu! Vai uzvaru svinēsiet??? UN TU VĒL JAUTĀ???
Viss, ziemas sezona beigusies, paliec sveika zāle, līdz rudenim! Tiekamies jau saulitē zem atklātas debess!
Vēl tikai neliels kopsavilkums! Kā jau teicu ziema bija ar divām monētas pusēm, jā, rezultāti mūs nelutināja, pazaudējām čempiona titulu un mazliet augstākā līmenī pievīlām paši savas cerības, dažbrīd kliboja spēle un dažbrīd futbola dzirkstelīte mēdza nodzist, bet kopumā esam auguši, esam sevi uzturējuši formā uzkrājuši nenovērtējamu pieredzi. Vēl esam redzējuši 3 veiksmīgas debijas, vairākas atgriešanās apritē, vairākas atgriešanās sastāvā un veiksmīgu atgriešanos no smagas traumas.Bet pats galvenais esam taču labi pavadījuši laiku spēlējot spēli kura mums tik ļoti patīk. Uzskatīsim ka šī bija melnā svītriņa, jo nav pamata uzskatam, ka nākotne nebūs gaiša!
Uz tikšanos!
7.aprīļa spēles:
SK SPĒKS 8:2 Matīši 1
SK SPĒKS 6:0 FK Vaivīte
SK SPĒKS 10:1 Vilzēni
SK SPĒKS 2:4 Kvartāls
14.aprīļa spēles:
SK SPĒKS 4:2 Matīši *
SK SPĒKS 4:0 Eglītes Mežs *
SK SPĒKS 4:2 Aloja *
* rezultāts iespējams bija mazliet savādāks
